Raksts TVNET

Šeit ir links uz TVNET rakstu, kurā tiek apskatīta ĢMO tēma tuvāk. Lūk īss fragments no samērā garā raksta:
"

Uzmanīgi ar soju!

Vēl viena preču grupa, kam Ulme ieteica pievērst uzmanību, ir soja un tās produkti. Arī šīm precēm uzmanīgi jāpēta etiķetes un jāraugās uz sertifikāciju. Turklāt marķējums ne tikai jāizlasa, bet arī jāizvērtē tā uzticamība. “Tas nav jautājums tikai par ĢMO. Tas ir jautājums - kādas lauksaimniecības ķimikālijas tiek izmantotas sojas audzēšanai ne tikai lopbarībai, bet arī cilvēku pārtikai.”

"

ĢMO mīti un fakti.

Lai sekmīgāk cīnītos pret vispasaules un Latvijas ĢMO-izācju, iepazīsties ar biedrības "Zemes draugi" publikāciju "ĢMO - mīti un fakti". Publikācija tapusi sadarbībā ar starptautiskiem partneriem un ar to var iepazīties šeit.

GALVENIE ĢMO MĪTI UN FAKTI

Vai ĢM kultūraugu audzēšana paplašinās?
Vai Nav pārliecinošu pētījumu par ĢMO kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem atrodamas šeit.

Ar ĢMO likumu Latvijā var iepazīties šeit.

Tiem, kas vēlas pasludināt savu teritoriju brīvu no ĢMO, šeit ir atrodams iesniguma paraugs, kas jāiesnīedz pašvaldībai.

Luksemburga aizliedz GMO sēklas

Svētdienas protesta dienā, kas saucās “Luxemburg and the greater region without biotechnology“ (Luksemburga un tās apkārtne bez biotehnoloģjiām), Luksemburgas Vesleības Ministrs Mars Di Bartolomeo paziņoja par lēmumu aizliegt GM sēklas MON810.

Tādā veidā Luksemburga ir pievienojusies Austrijas, Ungārijas, Francijas un Grieķijas pretestībai ES Direktīvai. 83% pilsoņu un 2/3 iedzīvotāju noraida ģenētisko modifikāciju.

Komisija atļāvusi ĢM rapša T45 importu ES

Avots: “Agra Facts” Nr.19-09, 11.03.2009

Komisija atļāvusi ĢM rapša T45 importu ES un tā izmantošanu pārstrādē cilvēku un dzīvnieku barības ražošanai. Ņemot vērā, ka pērn nekādu lēmumu nevarēja pieņemt EK regulatīvā komiteja, kā arī lauksaimniecības ministri nespēja panākt vienošanos, lieta nonāca atpakaļ pie Komisijas, kurai ir tiesības izdot atļauju. Šo rapsi galvenokārt izmanto biodegvielas ražošanai un tam piemīt noturība pret glufozinātamonija herbicīdu. Komisija uzsvērusi, ka šī atļauja ir svarīga, jo ļaus atsākt rapšu importu no Kanādas uz ES. Izdotā atļauja ir spēkā 10 gadus.

>

Lietuva nemaina nostāju par ĢMO

AVOTS: http://gmolt.wordpress.com/
Vides ministrs Ģedimins Kazlausks kategoriski noliedz publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka Lietuva varētu mainīt savu nostāju ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) jomā.

Viņš arī noliedzis apgalvojumus, ka Lietuva lemj par ĢMO, nekonsultējoties ar sabiedrību. "Visas šīs apsūdzības, maigi sakot, ir pretrunā ar realitāti," apgalvo Ģedimins Kazlausks.

Iepriekš minēto informāciju plašsaziņas līdzekļos izplatījis Lietuvas Zaļo kustības loceklis Egidijs Čibirausks. Pēc viņa teiktā, "Lietuvas pārstāvji paziņojuši, ka piekrīt Eiropas Komisijas priekšlikumam un 2. martā Lietuva balsos par to, lai Ungārijā tiktu atcelts aizliegums audzēt ģenētiski modificēto kukurūzu MON810 ."

Kā apgalvo ministrs, patiesībā Lietuva, gluži pretēji, atbalsta Ungārijas nostāju un neplāno balsot par aizlieguma atcelšanu. Tāda ir Lietuvas Vides ministra nostāja, ko viņš paudīs 2.martā Eiropas Savienības Padomes sanāksmē.

Vides ministrs atzīmējis, ka Lietuvas nostāja attiecībā uz ĢMO vairākkārt apspriesta, informācija par to izplatīta dažādās iestādēs un sniegta arī sabiedrībai.

Pēc dažām nedēļām, tiekoties ar citiem ministriem, parlamenta komiteju vadītājiem, Valsts Pārtikas un veterinārā dienesta un citu iestāžu pārstāvjiem, pieņemts galīgais lēmums atbalstīt Ungārijas nostāju.

Vides Ministrija atgādina, ka tagad, tāpat kā agrāk, Lietuva attiecībā uz ĢMO ietur piesardzības pozīciju, un tā nemainās. Lietuvas pārstāvjiem Zaļo kustībā tas ir ļoti labi zināms, norāda ministrija.

Vides ministrijas runasvīrs Toms Beržinsks, tel. 219 1868

Mēs jau ēdam GMO

Avots: Ieva, www.zb-zeme.lv/
Iespējams, ka lielā daļā pārtikas produktu ir ĢM izejvielas. Tomēr sabiedrības aptaujas liecina, ka aizvien vairāk cilvēku ir pret ģenētiski pārveidotu augu izmantošanu pārtikas ražošanā. Trūkstot marķējumam, patērētājiem nav iespējams izmantot savas tiesības iegādāties tādus produktus, kādus viņi vēlas. Tiek organizēti dažādi pasākumi (lobēšana, tiesas prāvas, demonstrācijas), lai informētu sabiedrību un panāktu ĢM augu un pārtikas rūpīgu kontroli vai aizliegumu. Arī ekoloģiski tīras un vietējās pārtikas pirkšana var būt kā protests pret ĢM pārtiku. Pircēju spiediena dēļ ārzemēs daļa veikalu apsolījuši netirgot ĢM pārtiku. Ja valdības neņem vērā sabiedrības noraidošo viedokli attiecībā uz ĢM augu sējumiem, tos iznīcina nelegāli. Lasi tālāk šeit.

Kāda bija situācija ES un GMO attiecībās 2008. gadā

Avots: REUTERS.

Ģenētiski modificētās kultūras pērn komerciālā mērogā audzētas septiņās Eiropas Savienības (ES) valstīs - par vienu mazāk nekā gadu iepriekš - un ar tām bijuši apsēti 107 719 hektāri lauksaimniecības zemju, paziņojusi biotehnoloģiju izplatīšanas organizācija "International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications" (ISAAA).

Vides aizstāvju un ĢMO pretinieku organizācijas gan paudušas viedokli, ka ISAAA dati ir pārspīlēti, lai "pārliecinātu medijus un politiķus" par ģenētiski pārveidoto kultūru panākumiem.

Eiropas Savienībā patlaban ir atļauts audzēt vienu ģenētiski pārveidotu kultūraugu - kukurūzu MON 810, ko izstrādājusi ASV biotehnoloģiju kompānija "Monsanto". Tās audzēšana Eiropā pirmo reizi tika atļauta 1998.gadā.

2007.gadā ĢM kultūras komerciāli tika audzētas astoņās ES valstīs, bet Francija 2008.gadā aizliedza ģenētiski pārveidotas kukurūzas audzēšanu.

Pēc ISAAA datiem, pērn vislielākā ĢMO sējumu platība - 79 269 hektāri - bija Spānijā, otrajā vietā ar 8380 hektāriem bija Čehija, tālāk sekoja Rumānija ar 7146 hektāriem, Portugāle ar 4851 hektāriem, Vācija ar 3173 hektāriem, Polija ar 3000 hektāru un Slovākija ar 1900 hektāriem.

Saskaņā ar lauksaimnieku un labības tirgotāju datiem visu labības sējumu platība ES valstīs sasniedz aptuveni 60 miljonus hektāru.

Vides aizstāvji un ĢMO pretinieki izteikuši šaubas par ISAAA sniegto datu precizitāti.

"Biotehnoloģiju industrija uzpūš ciparus, lai pārliecinātu medijus un politiķus par ģenētiski pārveidoto kultūru panākumiem," izteikusies "Friends of the Earth Europe" kampaņas koordinatore Helēna Holdere. Līdzīgu viedokli paudusi arī organizācija "GM Freeze".

Tomēr ISAAA apgalvojusi, ka tās sniegtie skaitļi faktiski esot konservatīvi un balstīti uz vairākiem drošiem avotiem.

Visā pasaulē ĢM kultūru platības pagājušajā gadā pieaugušas par 9,4%, sasniedzot 125 miljonus hektāru. Visvairāk šādas kultūras tiek audzētas Amerikas Savienotajās Valstīs, Argentīnā un Brazīlijā, norāda organizācija.

Lai gan starptautiskā biotehnoloģiju industrija apgalvo, ka tās radītie pārtikas produkti ir droši un neatšķiras no parastās pārtikas, Eiropas valstīs valda lielākoties skeptiska attieksme pret ĢMO, kas bieži tiek dēvēta par Frankenšteina pārtiku. ES kopš 2004.gada atļāvusi importēt virkni ĢMO produktu izmantošanai pārtikā vai lopbarībā, tomēr jaunas audzēšanas atļaujas nav izdotas kopš 1998.gada.

New Scientist ir sadaļa veltīta Ģenētiski Modificētiem Organismiem kā arī ģenētikai, kā zinātnes disciplīnai kopumā. Lasi vairāk šeit.

Ohaio Štata datu apkopojums par ĢMO (ģenētiski modificētu organismu) ietekmi uz cilvēku veselību. Lasīt šeit.

Kas ir GMO

Human Genome Project īsi izskadro Angļu valodā ko nozīmē Ģenētiski Modificēti Organismi. Visu rakstu skati šeit.