Ģenētiski modificētās kultūras pērn komerciālā mērogā audzētas septiņās Eiropas Savienības (ES) valstīs - par vienu mazāk nekā gadu iepriekš - un ar tām bijuši apsēti 107 719 hektāri lauksaimniecības zemju, paziņojusi biotehnoloģiju izplatīšanas organizācija "International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications" (ISAAA).
Vides aizstāvju un ĢMO pretinieku organizācijas gan paudušas viedokli, ka ISAAA dati ir pārspīlēti, lai "pārliecinātu medijus un politiķus" par ģenētiski pārveidoto kultūru panākumiem.
Eiropas Savienībā patlaban ir atļauts audzēt vienu ģenētiski pārveidotu kultūraugu - kukurūzu MON 810, ko izstrādājusi ASV biotehnoloģiju kompānija "Monsanto". Tās audzēšana Eiropā pirmo reizi tika atļauta 1998.gadā.
2007.gadā ĢM kultūras komerciāli tika audzētas astoņās ES valstīs, bet Francija 2008.gadā aizliedza ģenētiski pārveidotas kukurūzas audzēšanu.
Pēc ISAAA datiem, pērn vislielākā ĢMO sējumu platība - 79 269 hektāri - bija Spānijā, otrajā vietā ar 8380 hektāriem bija Čehija, tālāk sekoja Rumānija ar 7146 hektāriem, Portugāle ar 4851 hektāriem, Vācija ar 3173 hektāriem, Polija ar 3000 hektāru un Slovākija ar 1900 hektāriem.
Saskaņā ar lauksaimnieku un labības tirgotāju datiem visu labības sējumu platība ES valstīs sasniedz aptuveni 60 miljonus hektāru.
Vides aizstāvji un ĢMO pretinieki izteikuši šaubas par ISAAA sniegto datu precizitāti.
"Biotehnoloģiju industrija uzpūš ciparus, lai pārliecinātu medijus un politiķus par ģenētiski pārveidoto kultūru panākumiem," izteikusies "Friends of the Earth Europe" kampaņas koordinatore Helēna Holdere. Līdzīgu viedokli paudusi arī organizācija "GM Freeze".
Tomēr ISAAA apgalvojusi, ka tās sniegtie skaitļi faktiski esot konservatīvi un balstīti uz vairākiem drošiem avotiem.
Visā pasaulē ĢM kultūru platības pagājušajā gadā pieaugušas par 9,4%, sasniedzot 125 miljonus hektāru. Visvairāk šādas kultūras tiek audzētas Amerikas Savienotajās Valstīs, Argentīnā un Brazīlijā, norāda organizācija.
Lai gan starptautiskā biotehnoloģiju industrija apgalvo, ka tās radītie pārtikas produkti ir droši un neatšķiras no parastās pārtikas, Eiropas valstīs valda lielākoties skeptiska attieksme pret ĢMO, kas bieži tiek dēvēta par Frankenšteina pārtiku. ES kopš 2004.gada atļāvusi importēt virkni ĢMO produktu izmantošanai pārtikā vai lopbarībā, tomēr jaunas audzēšanas atļaujas nav izdotas kopš 1998.gada.
No comments:
Post a Comment